9ā Jūnijā - Nāciet! Dzeriet!

Nāciet visi 9ā Junijā, uz Brivo Latviesu Biedrību prieks vakar sadraudzēšanu. No 7iem līdz 2iem! Latviešu muziku, Aldāris, Novus, un prieku! Iedzersim pa glāze kamēr jauni mēs! Gan jau vecum dienā Biedribu noderēs!

Raksts: Savus Tautiešus Paskubināt

Kas to pirms pāris gadiem būtu varējis iedomāties, ka atjaunotās neatkarības septiņpadsmit gadi vairumam mums šodien šķitīs kā vesela mūžība. Kas vairs vispār ir spējīgs domāt tik lielās vienībās? Šodien visu saredzam sadrumstalotāk. Mūs kairina vienīgi mēneša inflācijas cipari, savā darba dzīvē lecam no viena īslaicīga projekta uz otru, pat savā dzīvē skaidri novelkam robežas starp atsevišķiem posmiem. Vai vispār spējam sevi saredzēt plašākā skatījumā?

Godinādami savu žiperīgo un pusaudzisko septiņpadsmitgadnieci, visbiežāk uzmanību pievēršam pārmaiņām, lūzumpunktiem un jauninājumiem, kas viesuļvētras ātrumā un mežonībā mūsu valsti ir pārvērtuši līdz nepazīšanai. Tieši tādēļ šodien manas domas aizskrējušas mūsu gargabalnieku virzienā. Der atcerēties, ka mūs vērtēs ne tikai ātro izrāvienu, bet arī izturības dēļ.

Šo pavasari Filadelfijas Brīvo latvju biedrība var atskatīties uz 115 nepārtrauktiem darbības gadiem. Mums nav daudz tādu biedrību un organizāciju, kas var lepoties ar garu vēsturi. Biedrība dibināta 1892.gadā, lai palīdzētu tiem latviešiem, kas savu uzskatu dēļ bija meklējuši patvērumu tālajā Amerikas austrumu piekrastē. Līdzīgi organizācijām Bostonā un citur tā ātri attīstījās par savstarpējās palīdzības, labdarības un izglītības biedrību, kas savā paspārnē pulcināja latvjus ar visdažādāko dzīves vēsturi. Lai skaidrāk uzrādītu, cik garš šis Filadelfijas biedrības nepārtrauktais skrējiens ir bijis, ir vērts iegaumēt, ka tās dibināšanas laikā pastāvēja vēl tādas iestādes kā Kurzemes konsistorija un Amerikā latvis varēja atrast sev domu biedrus organizācijās Kurlandische Judenverein. Gluži vai neticami, ka Filadelfijas Brīvo latvju biedrība varēja atzīmēt savu 25 gadu jubileju juceklīgajā 1917.gadā.

Noietais ceļš Brīvo latvju biedrībai ne vienmēr ir bijis gluds, bet tā ir spējusi uztvert ļaudis no visdažādākajiem dzīves ceļiem un radīt telpu un vietu, kur šie ļaudis ir varējuši satikties. Var patiešām apgalvot, ka anarhisti un Dieva bērni ir biedrības paspārnē salikuši savas gudrās galvas. Visbiežāk arī sapratušies, bet nereti arī viens otru apkarojuši, kā tas biedrībās bieži mēdz būt. Nav trūcis asu konfliktu un nepārdomātu rīcību. Ne vienmēr sociālistiskās biedrības strādnieku koris varējis sadziedāties ar baznīcas kori. Par spīti šiem satricinājumiem biedrība turpinājusi pastāvēt un pēc katra uzbudinājuma sekojis arī savs miera un pieticības posms.

Biedru sastāvs reizēm patiešām bijis raibs. Mēs šodien bieži runājam par sabiedrības daudzplākšņainību un nepieciešamību integrēt tos, kurus vēsture ir iegriezusi citos ceļos. Filadelfijā varam sazīmēt tīri vai apžilbinošu mistrojumu. Brīvību meklēdami, uz Filadelfiju devušies revolucionāru domu kalēji, vienkārši strādnieki un zemnieki, reformisti, baptisti, luterāņi un malu mednieki. Tie dibinājuši draudzes, noturējuši sanāksmes, dziedājuši koros, spēlējuši teātri, aktīvi maksājuši biedru naudas. Neilgi pēc biedrības dibināšanas nodibināta bibliotēka, un 1904.gadā tās īpašumā jau ir nams. Šodienas nams ir tieši tai pašā vietā, kur biedrība iepirka savu otro namu 1910.gadā.

Katra paaudze stāvējusi jaunu izaicinājumu priekšā. Bet galu galā tie bija mūžīgie jauniebraucēju viļņi, kas tīri vai kā ar burvja zizli uzlaboja biedrības asinsriti. Tie nāca ar jaunu spēku un labām valodas prasmēm. Varam tikai pasmīnēt, lasot stāvokļa aprakstu 1935.gadā. Pat valdes locekļiem ir bijušas grūtības ko uzrakstīt uz papīra latviešu valodā un tikpat lielas grūtības uzrakstīto saprast. Bet pāris gadus vēlāk ieceļo jauns iebraucēju vilnis un darbība atdzimst. Zem saules nav nekā jauna!

Šodienas globalizētajā pasaulē Filadelfijas Brīvo latvju biedrības paraugs nav zemē metams. Tas uzrāda, ka paskubinot savus biedrus neatklīst no savas tautas, mazi cinīši var gāzt lielus vezumus. Uzsitīsim sev uz pleca, ka esam noskrējuši septiņpadsmit gadu. Bet apzināsimies, ka mums priekšā stāv vēl garāka jūdze.

No Laikraksts: Diena
Autors: Jānis Krēsliņš, kultūrvēsturnieks, Zviedrijas Karaliskā bibliotēka
Publicēšanas datums: Trešdiena, 2007. gada 2. maijs.
Rubrika: Kultūra (9. lpp.)